ĪSA ROJAS VĒSTURE
Zvejniecība ir viena no senākajām cilvēku nodarbēm. Latvijā gar visu piekrasti izsenis koptas jūrniecības un zvejniecības tradīcijas. Arheoloģiskajos izrakumos atrastās harpūnas, āķi, tīklu gremdi un murdu paliekas norāda, ka jau kopš neolīta laikmeta zvejai bijusi nozīmīga loma cilvēku iztikā.
Līdz 13. gadsimtam Rojas apvidus atradās līvu apdzīvotās Vanemas zemē. Rakstu avotos pirmo reizi minēta 1387. gadā Rīgas arhibīskapa ziņojumā kā osta un tirdzniecības centrs, kad tā kopā ar Roņu salu piederēja pie Rīgas domkapitula Dundagas draudzes novada. 1434. gadā novadu pievienoja Kurzemes bīskapijas zemēm. 16. gadsimtā Roja bija viena no trim Kurzemes ostām, kurām piešķīra tiesības sūtīt preces uz ārzemēm. 1873. gadā Rojā tika dibināta Lubezeres jūrskola. 1969. gadā Rojai piešķīra pilsētciemata tiesības. 20. gadsimta otrajā pusē Roja bija otra lielākā Talsu rajona apdzīvotā vieta.
Vārds "Roja" ir Baltijas somu cilmes vietvārds un līvu valodā tā nozīme saistīta ar jau senajā pagātnē zāļaino, niedrēm aizaugušo Rojas upes grīvu (brīvā tulkojumā – Duļķupe).
Rojas osta ir 7. lielākā osta Latvijā pēc kravu apgrozījuma (2008).
-
gadsimta kapitālisma straujā attīstība sekmēja tirdzniecības apjomu pieaugumu. Pēc Krišjāņa Valdemāra iniciatīvas visā jūras piekrastē sāka dibināt jūrskolas. Arī Ģipkā (no 1869. līdz 1894. gadam, pēc tam pārcēla uz Mazirbi) un Rojā (1873) tika izveidotas jūrskolas, kurās mācījušies ap 2000 audzēkņu. Strauji attīstījās kuģu būve. 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā jūras piekrastē no Ģipkas līdz Mērsragam uzbūvēti vairāk kā 200 buru kuģi ar kravnesību lielāku par 100 t.
- gadsimta 30. gados, līdz ar kooperācijas attīstību zivju pārstrāde uzsāka strauju attīstību: izveidojās zivju pārstrādes uzņēmumi Kaltenē, Rojā, Pūrciemā, Žocenē. 1969. gadā Rojai tika piešķirts pilsētciemata statuss. Šajā laikā Roja jau bija uzveidojusies par vienu no rūpnieciski spēcīgākajiem un modernākajiem ciematiem Latvijā. Tādēļ var teikt, ka ciemata un reizē arī tagadējā pagasta teritorijas attīstība pēckara gados saistāma galvenokārt ar zvejniecību un zivju pārstrādi, konkrētāk runājot, ar Z/K „Banga" attīstību. Mūsdienās, kaut dažam varbūt šķiet, ka šī nozare Latvijā ir apsīkusi, realitāte liecina ko citu. Rojas pusē darbojas pat vairāki uzņēmumi – zvejnieku saimniecība “Irbe”, kam jūrā dodas septiņi kuģi, SIA “Randa”, SIA “Kaltene”, SIA “Līcis 93” un SIA “TinFish”.